Navats un cukurs: vai tas ir viens un tas pats?
Pēc sastāva jā. Navats ir tā pati saharoze, kas parastajā cukurā, tikai tai ļauj lēnām izaugt lielos kristālos. Kristāli var būt caurspīdīgi, pienbalti vai dzintarkrāsas, un tajos bieži redzami kokvilnas diegi vai koka kociņi, uz kuriem tie auguši. Tāpēc navatu pārdod gabalos un kristālu kopās, nevis birstošu kā smalko cukuru.
No kurienes navats nāk un kā to sauc citur
Cukuru kristalizēt vispirms iemācījās Indijā. No turienes prasme nonāca Persijā, bet Eiropa par to uzzināja daudz vēlāk ar arābu tirgotāju starpniecību. Tādu pašu ceļu gāja vārdi: persiešu qand kļuva par arābu qandi, no kā cēlušies angļu candy un vācu Kandis. Līdzīgu cukuru mūsdienās gatavo no Irānas līdz Ķīnai, un katrā zemē tam ir savs nosaukums.
- Uzbekistāna: novvot; krievu valodā iegājies vārds “navat”.
- Irāna: nabat. Irānas nabatu bieži iekrāso dzeltenu ar safrānu un pārdod kristālos uz koka kociņiem.
- Azerbaidžāna un Turcija: nabat un nebat şekeri, ko arī liek tējā.
- Indija: mišri, ko ēd pēc maltītes kopā ar fenheļa sēklām.
- Ķīna: bingtang, burtiski “ledus cukurs”, ko pievieno tējai un saldajām zupām.
- Angliski runājošās valstīs: rock sugar vai rock candy; Vācijā Kandiszucker jeb vienkārši Kandis.
Kā gatavo navatu
Paņēmiens gadsimtiem gandrīz nav mainījies. Vajag biezu cukura sīrupu, diegus un dažas dienas miera.
- Cukuru izšķīdina karstā ūdenī. Daži meistari pievieno nedaudz vīnogu sulas, safrānu vai citu dabīgu aromatizētāju.
- Sīrupu vāra, līdz tas sabiezē, un salej traukos, kuros izstiepti kokvilnas diegi vai nostiprināti kociņi.
- Traukus atstāj siltā vietā, kur tos neviens nekustina. Sīrupam atdziestot, cukurs kristalizējas uz diegiem. Jo lēnāk sīrups atdziest, jo lielāki izaug kristāli.
- Atlikušo sīrupu nolej, kristālus izžāvē un sadala gabalos.
Krāsa ir atkarīga no sīrupa. No tīra cukura iznāk caurspīdīgs vai balts navats, vīnogu sula un viegla karamelizācija dod dzintara toni, safrāns kristālus nokrāso dzeltenus. Kā izaudzēt navatu savā virtuvē, soli pa solim aprakstīts receptē “Navats pie tējas: pagatavošana mājās” mūsu uzbeku recepšu sadaļā.
Ar ko navats atšķiras no parastā cukura
Enerģētiskā vērtība abiem ir vienāda, ap 400 kcal 100 gramos. Atšķiras forma un tas, kā tos lieto.
- Liels kristāls kūst lēni. Gabaliņš pjalā tēju saldina pamazām, bet, ja to ēd pa kumosiņam, tas pietiek vairākiem malkiem.
- Smalko cukuru lieto ēdienu gatavošanā un cepšanā. Navatu gandrīz vienmēr pasniedz pie tējas, mīklā to neliek.
- Gaišs navats ir vienkārši salds. Dzintarkrāsas navatam mēdz būt viegla karameles vai vīnogu piegarša.
Navats, Kandis un karameles
Navats un vācu Kandis ir viena veida produkts: cukurs, kas no pārsātināta sīrupa izaudzēts kristālos. Tie atšķiras ar formu un piedevām. Balto Kandis Vācijā pārdod lielos gabalos vai sīkās drupatās, brūno gatavo no karamelizēta sīrupa. Navats parasti aug neregulārās kristālu kopās uz diegiem, dažreiz sīrupam pievieno vīnogu sulu.
Karameles un konfektes uz kociņa ir kas cits. To cukura masu vāra līdz stiklveida stāvoklim un ātri atdzesē, tāpēc kristāli neizveidojas. Atšķirību var redzēt lūzumā: navatam ir kristālu skaldnes, bet karamelei lūzums ir gluds kā stiklam.
Vai navats ir veselīgāks par cukuru?
Nē. Organisms navatu pārstrādā tieši tāpat kā cukuru no cukurtrauka. Dzintarkrāsas navatā ir minerālvielu pēdas no vīnogu sulas, taču to ir pārāk maz, lai tām būtu nozīme uzturā. Pasaules Veselības organizācija iesaka, lai brīvie cukuri dotu mazāk nekā 10% no dienas enerģijas, un navatu šajā normā ieskaita tāpat kā jebkuru citu cukuru.
Centrālāzijā un Irānā navatu saaukstēšanās vai klepus laikā izšķīdina siltā tējā vai pienā. Tā ir tautas paraža. Pierādījumu, ka navats palīdz labāk par parasto cukuru vai medu, nav.
Vai navatu drīkst ēst, ja ir cukura diabēts?
Cilvēkiem ar diabētu navats neatšķiras no parastā cukura: tas tikpat ātri paaugstina glikozes līmeni asinīs. To ieskaita dienas ogļhidrātu aprēķinā kā cukuru, un to, vai un cik daudz drīkst, nosaka ārstējošais ārsts. Uzraksti “dabīgs” vai “kristālisks” uz iepakojuma to nemaina.
Kāpēc navatu pasniedz pie tējas
Uzbeku mājās viesim vispirms ielej tēju. Uz dastarhāna liek non maizi, žāvētus augļus, riekstus un saldumus, un navats starp tiem ir gandrīz vienmēr. Pirms tēju pasniedz, saimnieks to parasti divas vai trīs reizes ielej pjalā un atlej atpakaļ tējkannā, lai tēja labāk ievilktos. Šo paražu sauc par “qaytarish”.
Pašu tēju dzer nesaldinātu. Navatu ieliek pjalā vai nokož pa mazam gabaliņam. Tā katrs saldina tēju pēc savas gaumes, un saimnieks visiem var pieliet no vienas tējkannas. Kā uzliet un pasniegt zaļo kok-čaju, aprakstīts receptē “Kok-čajs: kā pagatavot uzbeku zaļo tēju”.
Kā izvēlēties labu navatu
- Kristāli ir cieti un sausi, bez lipīga pārklājuma un bez sīrupa iepakojuma apakšā.
- Sastāvā ir cukurs un ūdens. Vīnogu sula, safrāns vai dabīgs aromatizētājs arī ir pieļaujami, ja tie norādīti uz etiķetes.
- Spilgti dzeltena vai oranža krāsa bez safrāna sastāvā parasti nozīmē krāsvielu. Pārbaudiet, vai tā norādīta.
- Cukuram gandrīz nav smaržas. Spēcīga konfekšu smarža rodas no pievienota aromatizētāja.
- Diegi kristālos paliek no ražošanas, un tas nav brāķis.
Kā uzglabāt navatu
Navatu glabā tāpat kā cukuru: cieši noslēgtā burkā, sausā vietā istabas temperatūrā un tālāk no stipri smaržojošām garšvielām. Ledusskapī uz kristāliem veidojas kondensāts, un tie salīp. Sausā burkā navats ilgi nemainās, tomēr vadieties pēc iepakojumā norādītā datuma. Duļķainus vai salipušus gabalus var droši šķīdināt tējā, garšu tas neietekmē.
Kur nopirkt navatu Rīgā
Arkan Bazar, uzbeku bazārs Rīgas Centrāltirgū (Nēģu iela 7), pārdod uzbeku tēju, garšvielas, žāvētus augļus un rīsus. Navats ne vienmēr ir pieejams, tāpēc pirms īpaša brauciena pajautājiet pārdevējam.