Kas ir halāla gaļa: nozīme, noteikumi un kā to izvēlēties

Ko nozīmē vārds “halāls”

Arābu vārds “halāl” nozīmē “atļauts”. Islāma tradīcijā tas attiecas uz daudzām dzīves jomām, taču ikdienā to visbiežāk dzird saistībā ar pārtiku un it īpaši ar gaļu. Pretējais jēdziens ir “harām”, kas nozīmē “aizliegts”.

Starp abiem ir vēl trešā grupa: “mašbūh”, apšaubāmi produkti, kuru izcelsme vai sastāvs nav skaidrs. Daudzi ticīgie no tiem izvairās, līdz ir skaidrs, kurā grupā produkts ietilpst.

Latviešu valodā saka “halāla gaļa”, bet uz etiķetēm un meklētājā bieži redzams arī starptautiskais pieraksts halal.

Kas padara gaļu par halālu

Lai gaļu varētu saukt par halālu, jāizpilda vairāki nosacījumi. Tie attiecas uz pašu dzīvnieku, uz kaušanu un uz visu turpmāko ceļu līdz pircējam.

Atļauta suga

Cūkgaļa un no tās iegūti produkti, piemēram, speķis vai cūku želatīns, nav atļauti. Tāpat aizliegta ir plēsīgo dzīvnieku un plēsīgo putnu gaļa. Halāla virtuvē visbiežāk lieto jēra, aitas, liellopu, kazas un mājputnu gaļu.

Dzīvs un vesels dzīvnieks

Kaušanas brīdī dzīvniekam jābūt dzīvam un veselam. Beigta vai slima dzīvnieka gaļa nav halāla.

Kaušana: zabīha

Kaušanu sauc par zabīhu (arī dabīhu). To veic musulmanis, kas izrunā Dieva vārdu. Ar vienu ātru griezumu pārgriež rīkli, elpvadu un galvenos asinsvadus, un asinis no ķermeņa notek. Asinis kā pārtika islāma tradīcijā nav atļautas, tāpēc notecināšana ir būtiska noteikumu daļa.

Nodalīšana no citiem produktiem

Gaļai jāpaliek halālai arī pēc kaušanas. To nedrīkst apstrādāt, uzglabāt vai pārvadāt tā, ka tā sajaucas vai saskaras ar produktiem, kas nav halāli. Tāpēc visā ķēdē nozīme ir atsevišķiem darbarīkiem, nodalītai uzglabāšanai, iepakojumam un marķējumam.

Barība un labturība

Daudzi standarti ietver prasības arī dzīvnieku barībai un labturībai. Konkrētās prasības atšķiras atkarībā no standarta un organizācijas, kas to uztur.

Halāls pārstrādātos produktos

Halāla prasības attiecas arī uz pārstrādātiem produktiem. Tajos var būt sastāvdaļas, kas nav halālas, tāpēc ticīgie rūpīgi lasa etiķetes.

• Desas un cīsiņi: nozīme ir arī apvalkam un taukvielām.
• Želatīns: to lieto želejkonfektēs, desertos un aukstajos ēdienos, un tas var būt iegūts no cūkām.
• Tauki un speķis: tie var būt pusfabrikātos, pīrāgos un cepumos.
• Marinādes un mērces: vīns un citi alkoholiskie dzērieni halāla virtuvē nav atļauti.
• Aromatizētāji un pildījumi: arī to izcelsmei var būt nozīme.

Tāpēc sertificētāji parasti vērtē visu produkta sastāvu un ražošanas procesu.

Kāpēc cilvēki izvēlas halāla gaļu

Musulmaņiem halāla gaļa ir ticības un ikdienas jautājums. Taču to pērk arī citi: ģimenes, kurās kāds ievēro halāla noteikumus, restorāni un ēdinātāji, kas gaida musulmaņu viesus, un austrumu virtuves cienītāji, kuri meklē jēra gaļu un izcirtnes plovam vai šurpai.

Pēc garšas un gatavošanas halāla gaļa neatšķiras no citas tāda paša izcirtņa un kvalitātes gaļas.

Kas izsniedz halāla sertifikātus

Halāla sertifikāciju veic privātas organizācijas, nevis valsts iestādes. Katrai ir savs standarts, un tie ne vienmēr sakrīt. Visbūtiskāk standarti atšķiras attieksmē pret apdullināšanu pirms kaušanas: daļa pieļauj atgriezenisku apdullināšanu, citi to neatzīst.

Atgriezeniska apdullināšana nozīmē, ka dzīvnieks pirms griezuma zaudē samaņu, taču, ja griezums netiktu veikts, tas atgūtos. Standarti, kas to pieļauj, uzskata, ka šādi tiek izpildīta prasība, lai dzīvnieks kaušanas brīdī būtu dzīvs. Standarti, kas to neatzīst, prasa kaušanu bez apdullināšanas.

Eiropas Savienībā nav vienota halāla marķējuma. Uz iepakojuma redzams konkrētās sertifikācijas organizācijas nosaukums vai logotips, un pircējs pats izlemj, kuram standartam uzticas. Uzņēmumiem, kas ražo vai importē halāla produktus, sīkāk par to stāsta mūsu ceļvedis par halāla sertifikāciju ES.

Kā pārbaudīt halāla sertifikātu

Lasot sertifikātu, pievērsiet uzmanību šīm lietām:

• Kas to izsniedzis: sertifikācijas organizācijas nosaukums un kontaktinformācija.
• Uz ko tas attiecas: uz visu uzņēmumu, konkrētu ražotni vai tikai noteiktiem produktiem.
• Vai tas ir spēkā: pārbaudiet derīguma datumus.
• Vai tas sakrīt ar preci: ražotājam un produktam uz etiķetes jāatbilst sertifikātā minētajam.

Ja sertificētājs publicē sertificēto uzņēmumu sarakstu, ražotāju var pārbaudīt arī tajā. Ja rodas šaubas, jautājiet tieši organizācijai, kas sertifikātu izsniegusi.

Latvijā halāla sertifikātus izsniedz arī mūsu sertifikācijas partneris ALHALAL, halāla sertifikācijas komiteja.

Kā kaušanu regulē Eiropas Savienība

ES kopējie noteikumi ir ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā. Vispārējais princips ir tāds, ka dzīvniekus pirms kaušanas apdullina.

Regula paredz izņēmumu kaušanai, ko nosaka reliģiski rituāli, ja tā notiek kautuvē. Vienlaikus dalībvalstis var saglabāt stingrākus nacionālos noteikumus. Tāpēc prasības dažādās ES valstīs atšķiras.

Ja kaušanas veids jums ir svarīgs, visdrošāk ir jautāt pārdevējam, kur un pēc kāda standarta gaļa iegūta, un palūgt parādīt sertifikātu.

Ar ko halāls atšķiras no košera

Gan halāla, gan košera noteikumi aizliedz cūkgaļu un prasa notecināt asinis, un abās tradīcijās kaušanai ir reliģisks raksturs. Tomēr sistēmas nav savstarpēji aizstājamas. Košera noteikumi ietver, piemēram, gaļas un piena produktu nošķiršanu un īpašas prasības kāvējam un gaļas apstrādei, savukārt halāla kaušanā būtiska ir Dieva vārda izrunāšana. Košera produkts nav automātiski halāls, un otrādi.

Vai halāla gaļa ir veselīgāka

Halāla statuss pats par sevi nenosaka gaļas kvalitāti vai uzturvērtību. Garšu un drošumu nosaka dzīvnieka audzēšana, apiešanās ar gaļu, uzglabāšana un svaigums.

Kā izvēlēties halāla gaļu

1. Jautājiet, kurš sertifikāts vai standarts attiecas uz šo gaļu. Pārdevējam tas jāzina, un sertifikātu var palūgt parādīt.
2. Pārbaudiet marķējumu: sertificētāja nosaukumu vai logotipu, izcelsmi, ražotāju un datumus. Kas ES jānorāda uz pārtikas etiķetes, apkopots ES pārtikas marķēšanas kontrolsarakstā.
3. Interesējieties par izsekojamību: no kurienes gaļa nāk un kā tā nonākusi līdz letei.
4. Novērtējiet svaigumu: krāsu, smaržu, virsmu un to, vai iepakojumā nav lieka šķidruma.
5. Paskatieties, kā gaļa tiek glabāta: vai tā ir nodalīta no citiem produktiem un vai ievērota temperatūra.
6. Izvēlieties izcirtni pēc ēdiena. Klasiskajam uzbeku plovam ņemiet jēra vai liellopu gaļu ar kauliem, bet zupai lielus gabalus ar kaulu.

Ja pērkat pirmo reizi, ejiet uz veikalu vai tirgu ar konkrētu ēdienu prātā. Pastāstiet pārdevējam, ko gatavosiet: labs gaļas pārdevējs ieteiks piemērotu izcirtni un pateiks, cik daudz vajag.

Halāla gaļa virtuvē

Uzbeku un citās Centrālāzijas virtuvēs halāla gaļa ir ikdiena. Jēra plecs un kakls labi der ilgai sautēšanai un plovam. Buljonam ņem gabalus ar kaulu, bet sautējumiem un lagmanam der liellopu gaļa.

Jēra šurpai vajag gaļu ar kaulu, kas lēnā vārīšanā dod bagātīgu buljonu.

Ja plānojat grilu, jēra gaļa ar nelielu tauku kārtiņu ir labs pamats marinētam šašlikam.

Kā uzglabāt halāla gaļu mājās

• Svaigu gaļu glabājiet ledusskapja apakšējā plauktā noslēgtā traukā, lai sula nenonāk uz citiem produktiem.
• Ja gaļu tuvākajās dienās neizlietosiet, sasaldējiet to porcijās, kas atbilst vienai maltītei.
• Atkausējiet gaļu ledusskapī, nevis istabas temperatūrā.
• Mājsaimniecībā, kur ēd arī cūkgaļu, halāla gaļai noder atsevišķs griešanas dēlis un naži.

Kur nopirkt halāla gaļu

Rīgā halāla gaļu piedāvā specializēti veikali un tirgus letes. Pirms pirkšanas vērts uzdot tos pašus jautājumus par sertifikātu, izcelsmi un uzglabāšanu.

Drīzumā halāla gaļu varēs pasūtīt arī no Arkan Bazar. Priekšpasūtījumu varēs veikt tiešsaistē, un Arkan Bazar furgoni brauks uz dažādām Latvijas pilsētām un piegādās iepriekš pasūtītās preces.

Pārdevējs būs Halal Latvia SIA, bet tiešsaistes platformu uztur SIA “Trade House ECLECTIE”. Pakalpojums vēl nedarbojas, taču gaidīšanas sarakstā var pierakstīties jau tagad.

Uzbeku virtuvei vajadzīgās garšvielas, plova rīsus un tēju jau tagad var nopirkt Arkan Bazar, uzbeku tirgū Rīgas Centrāltirgū. Atrašanās vietu un darba laiku skatiet Arkan Bazar lapā.